•     “Poēma” pūšaminstrumentu kvintetam (1984)

Andris VECUMNIEKS

•    “Trīs karikatūras” flautai, klarnetei un fagotam (1982)

Jānis PORIETIS

•     Pastorāle flautai, obojai un klarnetei (1986)

Pēteris PLAKIDIS

•     “Prelūdija un pulsācija” pūšaminstrumentu kvintetam (1975)

Marina GRIBINČIKA

•     Mystery of Bozon pūšaminstrumentu kvintetam -PIRMATSKAŅOJUMS (2021)

Raivis MISJUNS

•     Wind Quintet pūšaminstrumentu kvintetam -PIRMATSKAŅOJUMS (2021)

Biļetes - www.bilesuparadize.lv

_______________________________________

KONCERTA FOTO

________________________________________

KONCERTA PROGRAMMIŅA

PLAKIDIS

Pūšaminstrumentu kvinteta Carion albuma anotācijā Ingrīda Zemzare raksta:

“Pētera Plakida rokrakstu raksturo klasicistiska formas perfekcija, polifonisks dialoga princips un spilgta tēlainība, kas sakņojas pašā mūzikas kā instrumentu saspēles mākslas iedabā. Dialoga princips izpaužas arī cikla veidošanā — komponistam ir tieksme itin kā aplūkot vienas medaļas divas puses, no tā izriet, ka visbiežāk lietotais cikls ir tieši diptihs.

“Prelūdija un pulsācija” pūtēju kvintetam (1975) lieliski izmanto iezīmīgos pūšaminstrumentu kvinteta tembrus-tēlus, kas veido nebeidzamus koncertējošus dialogus gan faktūras vertikālē gan horizontālē. Un tas viss izaug no nedaudz askētiskas un ļoti spilgtas melodikas, kurā ieskanas arī senākiem folkloras slāņiem raksturīgas intonācijas.”

Pēteris Plakidis bija ar komponists skaidru sapratni par darāmo. Viņam patika spēlēties, stilizēt, ieslēpt, mīlīgi pavilkt uz zoba. Citās izpausmēs viņa partitūras ir asi tēstas, lakoniskas, precīzas, nesaudzīgas, vīrišķi sāpīgas. Bija teicams koncertmeistars ar plašām mūzikas vēstures zināšanām. Mūzikas mākslas aristokrāts. Iespējams, viens no pēdējiem Latvijā.

Plakidis savulaik strādāja par Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītāju. No 1974. gada līdz mūža beigām bija JVLMA docētājs. Lielās mūzikas balvas 1996 laureāts. Komponējis koncertžanra darbus, simfoniskus skaņdarbus, instrumentālo kamermūziku, kora mūziku un dziesmas. Daudzus gadus muzicēja divatā ar dziedātāju Maiju Krīgenu, kopā ar viņu vadīja kamerdziedāšanas klasi JVLMA. Kopā ar čellistu Ivaru Bezprozvanovu un klarnetistu Eriku Mandatu (ASV) izveidojis The Transatlantic Trio.

ŠMĪDBERGS

Komponists saka: “Atceros, ka “Poēmu” rakstīju 1984. gadā komponistu jaunrades namā Ivanovā, 114 km aiz Maskavas. Pirmie izpildītāji bija flautists Vilnis Strautiņš, obojists Vilnis Pelnēns, klarnetists Ģirts Pāže, mežradznieks Arvīds Klišāns un fagotists Gunārs Endzelis.”

Nosauktie mūziķi ir ilggadējais LNSO pūšaminstrumentu kvintets, kas daudz uzmanības pievērsa Latvijas komponistu daiļradei un jaunradei. 

Vilnis Šmīdbergs piedzīvojis trīs komponēšanas mūžus. 

Pirmais mūžs 60. gadu beigās saistīts ar Latvijas pirmo ārtroka grupu “Katedrāle”, kur Vilnis bija viens no līderiem. Vilnim tolaik ļoti patīk roks, taču viņš jūt, ka arvien vairāk un vairāk viņu velk pie klasiskās mūzikas. 

70. gadu sākumā Vilnis absolvē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un iegūst komponista diplomu. Top lakoniski un spēcīgi darbi kamermūzikas un simfoniskās mūzikas laukā, palaikam piedaloties arī kādam dziedātājam vai korim. Līdztekus Vilnis strādā par skaņu režisoru skaņu ierakstu nama “Melodija” Rīgas filiālē, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Šis otrais mūžs ilgst līdz 80. gadu beigām. 

Pēc tam ir pauze. Latvija piedzīvo neatkarības eiforijas pārvēršanos par mežonīgā kapitālisma realitāti. Vilnis strādā par kurinātāju, pēc tam sāk darbu mūzikas skolā un kļūst arī par Valsts Policijas pūtēju orķestra darbinieku. Trešais komponēšanas mūžs atnāk 90. gadu beigās ar emocionāli spēcīgo “Šķīstīšanās svētku litāniju” vijolei un ērģelēm. 

Viļņa Šmīdberga darbu sarakstā ir mūzika simfoniskajam orķestrim un pūtēju orķestrim, daudz instrumentālās kamermūzikas, kādi kormūzikas paraugi, oratorija un psalmu simfonija. Vilni Šmīdbergu zina kā vienu no izcilākajiem aranžētājiem jeb pārlikumu veidotājiem simfoniskajam un pūtēju orķestrim. 

VECUMNIEKS

komponists saka: ““Trīs karikatūras” ir [Emīla Dārziņa mūzikas] skolas beigšanas skaņdarbs, un tas veltīts trim klasesbiedriem — neatceros, kā viņus sauc... Viņi ar mūziku vairs nenodarbojas. Jau tolaik biju grotesks, ironisks un humoristisks!”

Andris Vecumnieks ir komponists, diriģents, lektors un pedagogs. JVLMA profesors, simfoniskā orķestra klases vadītājs. Kamerorķestra Sinfonia concertante mākslinieciskais vadītājs. LNSO bērnu koncertcikla vadītājs sadarbībā ar lelli LeNeSOnu. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas simfoniskā orķestra diriģents.Bijis JVLMA dekāns un akadēmiskā darba prorektors. Jāzepa Vītola biedrības valdes priekšsēdētājs. Regulāri diriģē Liepājas Simfonisko orķestri. Koncertē Berlīnē, Rostokā, Minsterē, Taškentā, Novosibirskā. Vada starptautiskas meistarklases. Darbu sarakstā: vokālā un instrumentālā kamermūzika, daudz klaviermūzikas, trīs kantātes, trīs simfonijas, daudz instrumentālā koncertžanra paraugu

Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā kompozīciju mācījās pie Ģederta Ramana. 

GRIBINČIKA

Komponiste saka: “Skaņdarbā Mystery of Bozon muzikāli fantazēju par procesiem, kas varēja notika Lielajā hadronu paātrinātājā (Large Hadron Collider). Šī ir mana pirmā kompozīcija pūtēju kvintetam.”

Marina Gribinčika piedzima Ukrainā dziedošā gaisotnē. Mūzika aizrāva viņu kopš bērnības, šo aizraušanos stiprināja pārsteigumpilnā sastapšanās ar Rīgas Doma ērģelēm triju gadu vecumā, savukārt vājināja rutīnas pilnās solfedžo nodarbības mūzikas skolā, tāpēc Marina pati komponēšanas pedagoģes gaitās tiecas mācīt bērnus tā, lai mūzika viņiem šķistu kaut kas dzīvs, nevis abstrakcija. 

Sarunā ar Sandru Ņedzvecku žurnālā “Mūzikas Saule” Marina saka: “Ja bez šīs narkotikas — mūzikas — nav iespējams dzīvot, neko darīt — tātad mūzika kļuvusi par vienu no taviem orgāniem, kas periodiski jātrenē. Ja reiz cilvēkam dota jaunrades enerģija, to ir nepieciešams īstenot, jo nerealizēta tā pārvēršas postošā enerģijā.”

Marinas darbu sarakstā ir kādi klavierdarbi, vairāki vokālie cikli, vokālinstrumentālā mūzika jauktiem sastāviem, simfoniskie darbi, toskait obojas koncerts un koncerts trompetei un sitaminstrumentiem. Savulaik Marina spēlējusi ērģeles un darinājusi māla okarīnas. 

PORIETIS

Ingrīda Zemzare 1987. gadā žurnālā “Māksla” raksta: “Īpatnu ornamentālu flautas, obojas un klarnetes līniju bezgalību veido JānisPorietis. Tā vien šķiet, ka viņa “Pastorāles” varētu salīmēt gredzenā un klausīties kā nebeidzamu rituālmūziku.”

Kamēr nav precīzāku ziņu, pieņemam, ka šīvakara programmā iekļauto “Pastorāli” 1987. gada 4. aprīlī Filharmonijas kamermūzikas zālē Komponistu savienības plēnuma kamermūzikas koncertā pirmatskaņoja flautists Aivars Asarītis, obojists Jānis Tīdsun klarnetists Valdis Drulle.

Žurnāla “Mūzikas Saule” 2021. gada 2. laidienā Ilga Auguste raksta: “Ziņu par Jāņa Porieša aiziešanu saņēmām no Vācijas, kur pēc politiskās karjeras beigām, nespēdams atrast darbu Latvijā, viņš bija apmeties. Šī ziņa šokēja visus, kas pazina un mīlēja Jāni, sekodami līdzi arī viņa slēpošanas priekiem, planierisma azartam, ceļojumos un izbraucienos tvertiem neikdienišķiem fotomirkļiem, kuros viņš dalījās ar draugiem savā  Facebook profilā. 

Pārsteigumi Jānim Porietim padevās. Pēc 15 komfortabli pavadītiem gadiem Rīgā tolaik elitārajā Latvijas Radio skaņu režisora darbā un kompozīcijas pasniedzēja amatā Dārziņskolā Jānis pēkšņi pārsteidza mūs, pieņemot piedāvājumu kļūt par Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas direktoru (1991–2000)! Pēc tam Jānis bija Kultūras ministrijas Kultūrizglītības centra vadītājs, bet 2005. gadā iesaistījās politikā un kļuva par 8. Saeimas deputātu no Tautas partijas saraksta. 

Vēl negaidītāka bija Jāņa izšķiršanās doties uz Vāciju, neatrodot pielietojumu savām zināšanām un pieredzei Latvijā (pēc aiziešanas no politikas Jānis Porietis piedalījās daudzās darba intervijās, tomēr visur saņēma atteikumu). 

Vācijā viņš dzīvoja “netālu no Francijas un Luksemburgas robežas — vīna kalnos”, kur “nesteidzīgi baudu dzīvi”. Kādā 2019. gada rudens e-vēstulē Jānis raksta: “Dziedu Luksemburgas latviešu korī “Meluzīna”, bijām dziesmusvētkos, vēl te šur tur aizbraucam koncertēt — Holande, Anglija, Francija, tas jau te viss tuvu... Šo to komponēju, aranžēju. Lidoju ar planieri, spēlēju volejbolu, braucu ar ričuku, reizi gadā dodos uz Austriju (piecu stundu brauciens) slēpot.” 

Un pēc septiņiem Vācijā pavadītiem gadiem viņš atkal pārsteidzasavus draugus un bijušos kolēģus ar ciešu apņemšanos tuvākajā laikā atgriezties dzimtenē pavisam.” 

Atgriešanās vietā Jānis Porietis devās citā saulē.

MISJUNS

Komponists saka: “Kad 12 gadu vecumā sāku mācīties mūziku, mans pirmais specialitātes instruments bija mežrags, kuru spēlēju piecus gadus. Mana pūšaminstrumentu kvinteta noskaņojumu varētu raksturot kā viegli melanholisku, lirisku, noteikti kaut kādā veidā izpaužot ilgošanos, un tieši mežragam intuitīvi uzticētas visplašākās līnijas skaņdarbā. Pūtēju kvintets ir rakstīts piecās daļās perpetuum mobile, kas seko cita citai bez pārtraukuma: I — II — III — IV — V.”

Raivis Misjuns sāka studēt mūziku kā mežradznieks un 18 gadu vecumā nomainīja mežragu uz kontrabasu. Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Raivis studēja gan modernā, gan baroka basa spēli, savukārt laikmetīgajā repertuārā papildināja zināšanas Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā. Kā mūziķis Raivis spēlējis gan baroka mūziku vēsturiskā atskaņojuma garā, gan laikmetīgo repertuāru. No 2017. gada vairākas sezonas Raivis bija Džona Eliota Gārdinera vadītā Revolucionārā un romantiskā orķestra dalībnieks. Viņš muzicējis arī Briges Anima Eterna, The King’s Consort, “Apgaismības laikmeta orķestrī” un Concerto Köln.

Kompozīcijas jomā viens no pirmajiem Raivja mentoriem bija Pēteris Vasks. 2017. gadā ceļojumā uz Armēniju Raivis iepazinās ar komponistu Arturu Avanesovu, kurš atstāja spēcīgu iespaidu uz Raivja muzikālajām interesēm. Amsterdamas konservatorijas maģistrantūrā Raivja kompozīcijas pasniedzējs bija Vims Henderikss. Raivis arī sadarbojies ar popmūziķi Abrahamu Brodiju, kuram viņš radījis savas oriģinālkompozīcijas un Brodija mūzikas orķestra aranžējumus. 

MŪZIĶI

Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets ir spilgts savas jomas pārstāvis Latvijā kopš 2007. gada. Kvinteta programmā ir dažādu laikmetu komponistu darbi. Mūziķi ar panākumiem piedalījušies jauno komponistu darbu atskaņošanā (“Rīgas stāsti”, Jaunās mūzikas festivāls), klausītāju lielu atsaucību guva izglītojošā programma “Pastaiga mūzikā”. 2013. gadā kvintets uzstājās Rīgā, Bauskas pilī, Siguldā, Kārķos un Somijas pilsētā Luosto, kur muzicēja starptautiskā festivālā. 2015. gadā kvintets spēlējis Latvijas Radio 3 “Klasika” rīkotajā tiešraides koncertā. Kvinteta darbības pamatā irvēlme papildināt repertuāru ar latviešu mūzikas opusiem un rosināt latviešu komponistus rakstīt jaundarbus pūšaminstrumentu kvintetam un mazākiem kameransambļiem.

Flautiste Egija Sproģe Sinfonietta Rīga sastāvā spēlē kopš 2022.gada februāra. Viņa 2021. gadā ieguvusi augsto III vietu 7. Jurjānu Andreja starptautiskajā koka pūšaminstrumentu konkursā, regulāri darbojas orķestra “Rīga”, Liepājas SO sastāvā, uzstājas kā solomāksliniece ar orķestriem Sinfonietta Rīga, Sinfonia concertante, JVLMA simfonisko orķestri, kā arī dažādos kamermūzikas projektos. 2021. gadā nominēta Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”.

Pēteris Endzelis kopš 2011. gada ir kamerorķestra Sinfonietta Rīgapirmā oboja. Viņš ir arī oboju grupas koncertmeistars Latvijas Nacionālajā operā, kā solists uzstājies ar kamerorķestri Kremerata Baltica un Gidonu Krēmeru, čellisti Martu Sudrabu Eiropas slavenākajās koncertzālēs, kā arī muzicē ar Liepājas SO un Latvijas Nacionālās operas orķestri. Spēlējis solo Dāvida Oistraha festivālā Pērnavā.

Mārtiņš Circenis ir Sinfonietta Rīga klarnešu grupas koncertmeistars, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars un Latvijas Nacionālās operas soloklarnetists. Bijis “Rīgas kamermūziķu” un Rīgas Festivāla orķestra klarnetists. Kopš 2011. gada JVLMA lektors. Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2013 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.

Mežradznieks Artūrs Šults ir kamerorķestra Sinfonietta Rīgamežragu grupas koncertmeistars un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mežragu grupas koncertmeistars. Savulaik strādājis orķestrī “Rīga”, Liepājas Simfoniskajā orķestrī, muzicējis arī Rīgas Festivāla orķestrī un Dānijas Starptautiskajā jauniešu simfoniskajā orķestrī.

Jānis Semjonovs ir Sinfonietta Rīga fagotu grupas koncertmeistars kopš orķestra dibināšanas 2006. gadā, un kopš 2009. gada viņš strādā arī Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, pildot fagotu grupas koncertmeistara pienākumus. Jānis ir Lielās mūzikas balvas 2011 nominants kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī” un līdzās darbam orķestrī aktīvi koncertē pūšaminstrumentu kvintetā Sinfonietta Rīga un Rīgas baroka ansamblī.

Teksts: Orests Silabriedis