LJMD_2025_1005_BP_740x740-1.jpg

valsts kamerorķestris sinfonietta rīga

10.05.2025., 19.00, LNB Ziedoņa zāle

Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", diriģents Normunds Šnē
Programmā:
Santa Ratniece "Passacaglia" (pirmatskaņojums)
Selga Mence "Laiks. Ceļš." (pirmatskaņojums)
Džeikins Pusons "The Seat of Consciousness” (pirmatskaņojums)
Linda Leimane "Ray-bows"
Mārtiņš Viļums "Tvyjōraan"

Koncerta centrālā personība Milda Palēviča.
Vai skaistums var būt intelektuāls spēks? Milda Palēviča – pirmā latviešu filosofijas doktore un estētikas domātāja – uzskatīja, ka skaistumam piemīt sabiedrību transformējošs spēks. Viņas darbi par estētiku ilgi tika ignorēti, taču šodien tie uzrunā no jauna. Šis koncerts ir veltīts skaistuma izpratnei mūzikā – Sinfonietta Rīga atskaņos piecus jaundarbus, kas pievēršas estētikas un skaistuma idejām laikmetīgajā mākslā.

Palēviča ir pirmā latviešu filosofijas doktore, studēja ārvalstīs un domāja par estētiku un skaisto; pirmā, kura rakstījusi sistematizētu darbu par estētiku un skaistuma domu. Viņa pasniedza estētiku Latvijas konservatorijā, tagadējā Mūzikas akadēmijā. Aktīvi iestājās par sieviešu tiesībām starpkaru periodā un šķiet būtiski domāt par viņu īpaši tamdēļ, ka padomju cenzūras dēļ ar viņas darbiem pa īstam varējām saskarties tikai pavisam nesen un mūsu valsts intelektuālajā telpā nav bijis neviena, kas tik nopietni būtu gribejis domāt par skaistumu, tā nozīmi un lomu sabiedrībā.


“Izzināšanas prieks un vēlme atklāt neizzinātus horizontus raksturo “Grammy” balvas ieguvēju Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, - tā rakstīts orķestra mājaslapā. Jau kopš “Sinfonietta Rīga” dibināšanas 2006. gadā orķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Normunds Šnē, kurš savukārt ir teicis: “Latvijā nekad nav pastāvējis “Sinfoniettai Rīga” līdzīgs ansamblis, mūsu repertuārs top šodien, tā ir atbildīga un stratēģiska misija”. Orķestra repertuārā ir gan baroka, klasicisma un romantisma laikmeta partitūras, gan 20. un 21. gadsimta mūzika, un daudz latviešu mūzikas. Vēloties veicināt kamersimfonijas žanra attīstību, “Sinfonietta Rīga” ik gadu diviem latviešu komponistiem pasūtina šī žanra skaņdarbu. Definējot kamersimfoniju kā žanru, kurā neliela orķestra spēkiem iespējams paust nozīmīgas idejas, orķestris jau ir pirmatskaņojis Andra Dzenīša, Anitras Tumševicas, Lindas Leimanes, Santas Ratnieces, Nika Gothama, Kristapa Pētersona, Santas Bušs un Oskara Herliņa kamersimfonijas. Cieša un radoša sadarbība orķestrim izveidojusies ar Latvijas Radio kori un diriģentu Sigvardu Kļavu, ik gadu kopīgi veidojot vairākas koncertprogrammas un pirmatskaņojot latviešu sakrālās mūzikas jaundarbus. “Sinfonietta Rīga” regulāri un ar prieku sadarbojas ar viesdiriģentiem Pāvo Jervi, Heincu Holligeru, Džonu Stūrgordu, Kristofu Popenu, Olari Eltsu, Juhu Kangasu, Tenu Kaljusti u.c.


Biļetes