
valsts kamerorķestris sinfonietta rīga
10.05.2025., 19.00, LNB Ziedoņa zāle
Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", diriģents Normunds Šnē
Programmā:
Santa Ratniece "Passacaglia" (pirmatskaņojums)
Selga Mence "Laiks. Ceļš." (pirmatskaņojums)
Džeikins Pusons "The Seat of Consciousness” (pirmatskaņojums)
Linda Leimane "Ray-bows"
Mārtiņš Viļums "Tvyjōraan"
Santa Ratniece "Passacaglia" (pirmatskaņojums)
Selga Mence "Laiks. Ceļš." (pirmatskaņojums)
Džeikins Pusons "The Seat of Consciousness” (pirmatskaņojums)
Linda Leimane "Ray-bows"
Mārtiņš Viļums "Tvyjōraan"
Koncerta centrālā personība Milda Palēviča.
Vai
skaistums var būt intelektuāls spēks? Milda Palēviča – pirmā latviešu
filosofijas doktore un estētikas domātāja – uzskatīja, ka skaistumam
piemīt sabiedrību transformējošs spēks. Viņas darbi par estētiku ilgi
tika ignorēti, taču šodien tie uzrunā no jauna. Šis koncerts ir veltīts
skaistuma izpratnei mūzikā – Sinfonietta Rīga atskaņos piecus
jaundarbus, kas pievēršas estētikas un skaistuma idejām laikmetīgajā
mākslā.
Palēviča
ir pirmā latviešu filosofijas doktore, studēja ārvalstīs un domāja par
estētiku un skaisto; pirmā, kura rakstījusi sistematizētu darbu par
estētiku un skaistuma domu. Viņa pasniedza estētiku Latvijas
konservatorijā, tagadējā Mūzikas akadēmijā. Aktīvi iestājās par sieviešu
tiesībām starpkaru periodā un šķiet būtiski domāt par viņu īpaši
tamdēļ, ka padomju cenzūras dēļ ar viņas darbiem pa īstam varējām
saskarties tikai pavisam nesen un mūsu valsts intelektuālajā telpā nav
bijis neviena, kas tik nopietni būtu gribejis domāt par skaistumu, tā
nozīmi un lomu sabiedrībā.
“Izzināšanas
prieks un vēlme atklāt neizzinātus horizontus raksturo “Grammy” balvas
ieguvēju Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, - tā rakstīts orķestra
mājaslapā. Jau kopš “Sinfonietta Rīga” dibināšanas 2006. gadā orķestra
mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Normunds Šnē, kurš savukārt ir
teicis: “Latvijā nekad nav pastāvējis “Sinfoniettai Rīga” līdzīgs
ansamblis, mūsu repertuārs top šodien, tā ir atbildīga un stratēģiska
misija”. Orķestra repertuārā ir gan baroka, klasicisma un romantisma
laikmeta partitūras, gan 20. un 21. gadsimta mūzika, un daudz latviešu
mūzikas. Vēloties veicināt kamersimfonijas žanra attīstību, “Sinfonietta
Rīga” ik gadu diviem latviešu komponistiem pasūtina šī žanra skaņdarbu.
Definējot kamersimfoniju kā žanru, kurā neliela orķestra spēkiem
iespējams paust nozīmīgas idejas, orķestris jau ir pirmatskaņojis Andra
Dzenīša, Anitras Tumševicas, Lindas Leimanes, Santas Ratnieces, Nika
Gothama, Kristapa Pētersona, Santas Bušs un Oskara Herliņa
kamersimfonijas. Cieša un radoša sadarbība orķestrim izveidojusies ar
Latvijas Radio kori un diriģentu Sigvardu Kļavu, ik gadu kopīgi veidojot
vairākas koncertprogrammas un pirmatskaņojot latviešu sakrālās mūzikas
jaundarbus. “Sinfonietta Rīga” regulāri un ar prieku sadarbojas ar
viesdiriģentiem Pāvo Jervi, Heincu Holligeru, Džonu Stūrgordu, Kristofu
Popenu, Olari Eltsu, Juhu Kangasu, Tenu Kaljusti u.c.