Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2024. ENCORE

Festivāls "LATVIJAS JAUNĀS MŪZIKAS dienas 2024. ENCORE" | RĪGA | 7. - 11. MAIJS

Pēc skaņdarba vai koncerta publika var skandināt Encore!, pieprasot mūziķiem uzkāpt uz skatuves vēlreiz un atkārtot kādu daļu no priekšnesuma vai nospēlēt kaut ko papildus. Šāda iespēja pagarināt prieku no mūzikas klausīšanās vēl vairāk satuvina izpildītājus ar auditoriju – tas ir brīdis, kad abas puses ir priecīgas vēlreiz izbaudīt pacilātas emocijas. Šo terminu lieto arī ārpus mūzikas – saistībā ar biznesu, karjeras attīstību, un arī dzīvesveidu: tā ir iespēja neapstāties pie nospēlētā, sadzirdētā, izbaudītā, izdarītā un sasniegtā, jo katrs no mums ir pelnījis vēl.

Liela daļa mūsdienu mūzikas daudzviet Eiropā un arī Latvijā tiek atskaņota tikai vienreiz – daudzas lieliskas kompozīcijas pēc sava pirmā atskaņojuma nepiedzīvo nākamo. Lai arī šī gada Latvijas Jauno Mūzikas dienu programmā ir gaidāmi vairāk nekā desmit Latvijas un pasaules pirmatskaņojumi, ar Encore! filozofiju pasākuma rīkotāji iecerējuši aktualizēt to, ka latviešu laikmetīgā mūzika ir pelnījusi būt daudz vairāk atskaņota un sadzirdēta.

Radošais tapšanās mirklis, bezgalīgas idejas, kas neliek mieru, ziņkāre par sevi, mīlestība pretmūziku, iekšējā uguns, intriga izzināt. Tie ir tikai daži no aspektiem, kas mudina komponistus rakstīt vēl, bet izpildītājus – atkārtoti iznākt uz skatuves pie auditorijas. “Esam saviļņoti, ja klausītāji mūsu sniegumu  izbauda tik ļoti, ka vēlas dzirdēt vēl. Atkārtots aicinājums uz skatuves – tas ir liels pagodinājums. Šāds notikums stiprina spēcīgo saikni ar mūsuauditoriju, iedvesmojot mūs atdot visu iespējamo katrā priekšnesumā un turpināt sniegt neaizmirstamu pieredzi arī nākamajos koncertos,” – komentē pianiste Linda Leine, kas “Trio Fabel” sastāvā muzicēs vienā no festivāla koncertiem.

KONCERTI

07.05.2024. pl. 19.00, JVLMA Lielā zāle - Kamerorķestris Sinfonia Concertante, diriģents Andris Vecumnieks, solistes Egija Sproģe (flauta), Helēna Sorokina (balss).

Programmā:
Alvils Altmanis - Koncerts flautai un kamerorķestrim, soliste Egija Sproģe (pirmatskaņojums)
Anna Veismane - “Versus” stīgu orķestrim (pirmatskaņojums)
Anna Fišere - “Voynich Codex” mecosoprānam un kamerorķestrim, soliste Helēna Sorokina
Aleksandrs Avramecs - “Iridescence" 18 stīgu instrumentiem (pirmatskaņojums)

Kamerorķestris Sinfonia Concertante Latvijas koncertdzīvi kuplina jau vairāk nekā divas desmitgades, ne vien azartiski pārlapojot laika pārbaudi izturējušas klasiskas vērtības un gaismā ceļot nepelnīti piemirstus latviešu vecmeistaru veikumus, bet arī īpašu vietu savā repertuārā atvēlot dažādu paaudžu latviešu skaņražu jaundarbu pirmatskaņojumiem, bieži vien to lasījumos sabalsojoties arīdzan ar solistiem – kā jau atzītiem meistariem, tā arī mācekļiem. Kolektīva pirmsākumi meklējami 2002. gadā un tā kodolu vēl aizvien veido Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vecāko kursu studenti un absolventi. Kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs jau kopš tā dibināšanas ir Andris Vecumnieks – multitalants ar plašu interešu loku, kurš pazīstams ne vien kā diriģents, bet arī komponists, vairāku augstskolu un skolu mācībspēks. Savukārt solo ampluā fetivāla atklāšanas koncertā dzirdēsim Egiju Sproģi – vienu no spilgtākajām un daudzpusīgākajām savas paaudzes latviešu flautistēm, kā arī Austrijā mītošo dziedātāju – kvēlo jaunās mūzikas “sludinātāju” Helēnu Sorokinu, kuras balss savaldzinājusi klausītājus kā tuvās, tā arī tālās zemēs.

8.05.2024, pl. 19.00, Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zāle - Vilnim Šmīdbergam 80

Piedalās Ilona Meija (flauta), Magdalēna Geka (vijole) un Iveta Cālīte (klavieres)

Programmā Viļņa Šmīdberga kamermūzika:

Trio flautai, vijolei un klavierēm
Sonāte vijolei un klavierēm
Variācijas klavierēm solo
“Raudu deja” - pārlikums flautai, vijolei un klavierēm

Festivāla otrajā vakarā, kas veltīts kolorītā meistara Viļņa Šmīdberga 80. jubilejai, uz vienas skatuves satiksies trīs enerģiskas un dziļdomīgas mākslinieces ar starptautiski plašu koncertpieredzi. Viena no viņām ir Lielās mūzikas balvas laureāte un JVLMA Pūšaminstrumentu katedras saimes vadītāja – daudzveidīgā reperturā rūdītā flautiste Ilona Meija, bet pārējās divas – jau daudzus gadus Francijā mītošā vijolniece Magdalēna Geka, stīgu kvarteta Akilone pirmā vijole, kura šogad kļuvusi arīdzan par kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertmeistari, un viņas uzticamā skatuves partnere, patlaban Luksemburgā dzīvojošā pianiste Iveta Cālīte, kura meistarību savulaik kaldinājusi ne vien Parīzē, bet arī Stokholmā.

VILŅA ŠMĪDBERGA (1944) daiļradi raksturo simfoniķa vēriens. Ne katrs komponists ir apveltīts ar talantu izjust orķestri tik tieši un nepastarpināti – kā dzīvu un elpojošu organismu visā tā daudzfunkcionalitātē. Ne tikai orķestra partitūrās, bet arī kamermūzikā un kordarbos, aranžijās un vokālinstrumentālos opusos meistara spilgti individuālajā mūzikas valodā vienlīdz būtiskas ir kā smalkākās detaļas, tā arī kopskaņas vēriens, domas dziļums un emocionālais nospriegojums. Viņa devums latviešu mūzikā ir būtisks un ticis novērtēts arīdzan ar Lielo mūzikas balvu, tostarp arī “Par mūža ieguldījumu”.
Akadēmiskā mūzika nebūt nav vienīgā sfēra, kurā Šmīdbergs atstājis paliekošas pēdas – pirms vairāk nekā pusgadsimta līdz ar grupu “Katedrāle” viņš licis pamatus latviešu rokmūzikai, ilgus gadus aizvadījis arī strādājot pedagoģisko darbu un vadot dažādus pašdarbības kolektīvus, muzicējis Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pūtēju orķestrī, bijis skaņu režisors un cauri dažādiem laikiem un izaicinājumiem rūpējies arīdzan par savu ģimeni. Te nevar noliegt, ka “apbružāšanās” tik dažādajās muzikālajās jomās lieti noderējusi arī komponista jaunradē.
Šmīdbergs nav daudzrakstītājs un hameleons, nedz arī diplomāts vai karjerisks stratēģis, kas izdabā varām un masu gaumei. Savā radošajā darbā viņš ir drīzāk stihisks, reizumis nikni apmāts un savaņģojoši dedzīgs, nepaguris runājot par mums visiem būtiskām un emocionāli sakāpinātām tēmām.
Citējot komponistu Imantu Zemzari: “Šmīdberga mūzika ir ekspresīvi sastrēdzināta, kā stāvas viļņu grēdas rudens jūrā. Zināmā mērā tumsnēja, rezignēta. Maz tajā iegaismotu virsotņu vai melodisku lieglaimes salu, kurām tik labprāt pieķeras klausītāja sirds un auss.” Maija Einfelde savukārt gan pašu Vilni Šmīdbergu, gan viņa jaunradi asociē ar vārdu “augstspriegums”.

10.05.2024. pl. 18.00 Galerija Smilga - Helēnas Sorokinas (mecosoprāns /kontralts) solokoncerts

Programma:
Ernests Valts Circenis - Jaundarbs balsij un elektronikai (2024)

Santa Ratniece - las ondas de este mar tempestuoso (2023, Teresa de Ávila)

Andris Dzenītis - Two Lines by Emily Dickinson (2020, Emily Dickinson): I Tis so much joy!; II A long - long sleep

Gundega Šmite - Les flots (2022, Paul Eluard)

Dace Aperāne - …écoutez… (2021, izmantots prūšu tautasdziesmas „Uz marrin marrins“ citāts)

Jānis Petraškevičs - Anchored, a Sanctus (2023, Dan Albertson)

Asija Ahmetžanova - Jaundarbs solo balsij (2024)

Dziedātājas Helēnas Sorokinas balss ir satriecoši krāsaina un skatuviskā klātbūtne – neaizmirstama, bet katra interpretācija – dziļi personiska. Viņas repertuārs aptver laikposmu no senās mūzikas līdz mūsdienu skaņumākslai. Māksliniece dzīvo Vīnē un koncertē ne tikai Eiropā vien, sadarbojas ar pasaules klases meistariem un jauniem talantiem, kā solo ampluā, tā arī vokālā ansambļa Cantando Admont sastāvā regulāri pirmatskaņojot jaundarbus. Paralēli tam visam Grācas Mūzikas un Tēlotājmākslas universitātes doktorante pievērsusies arī pētniecībai, īpašu akcentu liekot uz ciešu radošu dialogu starp dziedātājiem un komponistiem, lai izveidotu intuitīvi lasāmu jauno vokālo tehniku pieraksta sistēmu. Helēnas Sorokinas pirms pāris gadiem izteiktajam aicinājumam rakstīt kompozīcijas alta balsij bez pavadījuma, lai skaņās tulkotu pandēmijas laikā izdzīvoto emociju gammu, līdz šim atsaukušies jau vairāk nekā 50 dažādu tautību komponisti, laika gaitā arī krietni paplašinot sākotnēji aizsākto tēmu loku, par ko pārliecināties ļaus arī latvietes jaunākā koncertprogramma.

Roberts Fleics (klavieres)

Programmā:
Ernests Valts Circenis - "paysages qui" (pirmatskaņojums)
Linda Leimane - “Crystal” (pirmatskaņojums)
Ansels Kaugers - “Empty Rooms”
Jānis Petraškevičs - “Silent Voice”
Pēteris Vasks - “Izdegušās zemes ainavas”
Ruta Paidere - “Periodos”

Pianists Roberts Fleics (Robert Fleitz) uzaudzis Floridas pusē un mācījies slavenajā Džuljarda skolā Ņujorkā, krietnu laiku studējis arī mūsu pašu mūzikas augstskolā un patlaban meistarību turpina spodrināt Sibēliusa akadēmijā Helsinkos. Šis daudzpusīgais amerikāņu mūziķis ir arī vairāku konkursu laureāts ar iespaidīgi plašu starptautiska vēriena koncertpieredzi. Latvijas klausītāju uzmanību viņš iemantojis kā viens no drosmīgākajiem un aizrautīgākajiem laikmetīgās mūzikas interpretiem, kura radošajām iniciatīvām labprāt un ar lielu interesi atsaucas kā komponisti, tā saspēles partneri.

17.00 Trio Fabel

Trio Fabel - Anna Gāgane (klarnete), Kristaps Bergs (čells), Linda Leine (klavieres)

Programmā:
Oskars Herliņš - “Three Sci-Fi Stories”
Žanete Spirka - “Dubultlīnijas” (pirmatskaņojums)
Andris Dzenītis - “Geography of Rain” (pirmatskaņojums)
Krists Auznieks - “Description Without Place”
Georgs Pelēcis - “Liriskais triptihs”

2019. gadā dibinātajā Trio Fabel apvienojušies trīs spilgti latviešu mūziķi – klarnetiste un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniece Anna Gāgane, Briseles filharmoniķu čellu grupas koncertmeistars Kristaps Bergs un jau vairākus gadus Vācijā dzīvojošā pianiste Linda Leine. Šo trijotni jau kopš kopīgi aizvadītajiem Dārziņskolas laikiem vieno cieša draudzība un īpaša muzikālā sapratne, kas saistoši atklājas arī katrā šī saskanīgā ansambļa interpretācijā. Būtiska loma trio plašajā repertuārā atvēlēta latviešu mūzikai, jo īpaši jaundarbiem.

19.00 Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", diriģents Normunds Šnē, solists Vestards Šimkus (klavieres)

Programmā:
Edgars Mākens - “Mūzika lielam ansamblim” (pirmatskaņojums)
Santa Bušs - "Lo ferm voler q’el cor m’intra... (lacuna)" (pirmatskaņojums)
Armands Skuķis - “a cis' ” kamerorķestrim (pirmatskaņojums)
Asija Ahmetžanova - “Aprés le chant” orķestrim (pirmatskaņojums Latvijā)
Ilona Breģe - Koncerts klavierēm un orķestrim Nr. 3, solists Vestards Šimkus (pirmatskaņojums)

Jaunatklājēja prieks un neatturama vēlme palūkoties aiz notikumu horizonta raksturo Grammy balvas ieguvēju un daudzkārtējo Lielās mūzikas balvas laureātu – Valsts kamerorķestri SINFONIETTA RĪGA. Jau kopš orķestra dibināšanas 2006. gadā tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Normunds Šnē – viens no tiem Latvijas muzikālās dzīves līderiem, kurš neatlaidīgi rosina jaunu darbu tapšanu un visjaunākās mūzikas atskaņošanu. Sinfonietta Rīga mūziķi ir kompetenti, erudīti un radošām idejām apveltīti mākslinieki. Tie ar neatslābstošu aizrautību turpina izzināt baroka un Vīnes klasicisma muzikālo mantojumu, arvien saviem klausītājiem aktualizē Jaunās Vīnes skolas un citu 20. gadsimta muzikālo strāvojumu un stilu virzienus, meklē spilgtas parādībās mūsdienu mūzikas pasaulē un iniciē jaundarbu tapšanu. Sinfonietta Rīga regulāri sadarbojas ar spilgtiem viesdiriģentiem un pasaules klases solistiem. Šajā programmā viņu skatuves partneris būs Vestards Šimkus – pianists, kura vārds labi zināms ne tikai rūdītiem klaviermūzikas pazinējiem vien. Dēvēts par iedvesmojošu un fenomenālu, šarmantu un ekspresīvu, pārsteidzošu un oriģinālu, talantīgais melnbalto taustiņu pavēlnieks ar savu spēli sajūsminājis neskaitāmus klausītājus, tostarp prestižu starptautisku konkursu žūrijas un erudītus kritiķus, kā dzimtajā Latvijā, tā tāltālās zemēs.

Nav komentāru

Komentēt